Projekta mērķis ir izglītot Latvijas pilsētu un novadu vidusskolēnus par narkomānijas negatīvajām sekām un popularizēt jauniešu vidū tādas vērtības kā veselīgs dzīvesveids, izglītība un profesionālā izaugsme.
Narkotikas kļūst par arvien biežāku skolēnu brīvā laika pavadīšanas sastāvdaļu. Kā liecina „Eiropas skolu aptaujas projekta par alkoholu un citām narkotikām” (ESPAD) veiktie pētījumi, to 15 – 16 gadus veco Latvijas skolēnu skaits, kuri vismaz reizi mūžā ir smēķējuši marihuānu, pēdējo 12 gadu laikā pieaudzis no 5 līdz 16 procentiem, turklāt 7 procenti aptaujāto atklāja, ka marihuānu lietojuši pēdējo 30 dienu laikā. Būtiska daļa no šiem jauniešiem atzīst, ka ir lietojuši vai joprojām lieto arī citas narkotiskās vielas.
Skolēni ir pateicīgs mērķis narkotiku tirgum, jo bērnu nenobriedušais
organisms ātri pierod pie kaitīgo vielu iedarbības un veidojas
atkarība. Tādējādi, noiets tirgū kļūst stabils, atkarīgais vairs nespēj
dzīvot bez atkārtotas lietošanas. Pētījumi arī apliecina, ka visbiežāk
skolēni narkotiskās vielas iegādājas no saviem vienaudžiem – draugiem
un skolasbiedriem, kurus savervējuši izmanīgi kriminālās pasaules
darboņi, turklāt ierasta vieta šādai tirdzniecībai ir tieši skola.
Ar
narkotikām nopelnītās naudas palīdzību skolēni-dīleri viegli iegūst
augstu statusu savu vienaudžu vidū, tā radot labvēlīgu vidi
izplatīšanas tīkla paplašināšanai. Plaši popularizētais mīts par t.s.
„vieglajām narkotikām” un to nekaitīgumu pārdevējos un lietotājos rada
ilūziju, ka tas ir parasts bizness, kurā ieguvējas ir abas puses. Tādēļ
dīleri savu nodarbošanos var piekopt relatīvi droši, jo skolēni nav
ieinteresēti viņu nodošanā, savukārt skolotājiem trūkst zināšanu un
iemaņu šī nelegālā biznesa atmaskošanai.
Līdz šim Latvijā nav
veikts pietiekošs profilaktiskais darbs ar skolēniem, lai informētu tos
par narkotiku lietošanas bīstamību un radītu adekvātu izpratni par
narkotiku izplatītāju nodarīto postu. Tā rezultātā situācija kļūst
arvien kritiskāka. Līdzšinējie mēģinājumi uzrunāt skolēnus par šo tēmu
ir cietuši neveiksmi, jo izvēlētā pieeja ir bijusi akadēmiska un
jauniešiem grūti uztverama. Kā liecina starptautiskā pieredze, lai
sasniegtu nepieciešamo efektu, nepieciešams izmantot neformālās
izglītības metodes.